21.04.2024
Savulaik zemes reformas rezultātā, atjaunojot bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības uz zemi, izveidojās dalīts īpašums – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā ēka.
Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās un jārēķinās, ka papildus ikmēneša komunālajiem maksājumiem ir jāatvēl līdzekļi arī zemes nomai.
Pēc publiski pieejamajiem Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir aptuveni 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 111 000 111 000 dzīvokļu.
Šī māja atrodas uz 3000 zemes vienībām. Redzams, ka dalītā īpašuma problēma praktiski ir problēma tikai lielākajās pilsētās, jo citās pilsētās un laukos to gadījumu skaits, kad dzīvokļu īpašniekiem nepiederošās daudzdzīvokļu mājas un zemes ir niecīgs – viena māja uz katru. maza pilsēta vai pagasts. Akūtākā problēma Rīgā. Aptuveni 30% no visām daudzdzīvokļu mājām ar šo statusu atrodas Rīgā. Tad nāk Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre.
“Problēmu” mājas galvenokārt atrodas padomju laikā celtajās teritorijās.
Rīgā ir šādi mikrorajoni:
Piemēram, dzīvokļu skaita ziņā Ziepniekkalnā (garākā dzīvojamā ēka Baltijā) Ozolciema ielā 18 atrodas kopīpašumā esoša māja, kurā ir gandrīz 400 dzīvokļu.
Jūrmalā dalītā īpašuma daudzdzīvokļu mājas galvenokārt koncentrējas Dubultos un Kauguros, un Jelgavā tās ir izkaisītas – atrodas Mārasa, Asteru, Pētera, Rajniša ielās u.c., dažas mājas atrodas Pārlielupē. Ogrē, tāpat kā Jūrmalā, atsevišķās vietās atrodas dalītā īpašuma mājas, galvenokārt Mārkalnes prospektā un Skolas, Pirts, Robežu ielās.
Šogad, 1.janvārī, stājās spēkā privatizēto daudzdzīvokļu māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums, kas nosaka, ka privatizēto dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas uz citai personai piederošiem zemes gabaliem, un kura rezultātā piespiedu dalīto īpašumu īpašnieki dalīts īpašums, varēs iegādāties funkcionāli nepieciešamo zemi mājai.
Tā ir laba ziņa dzīvokļu īpašniekiem, bet ne tik laba ziņa zemes īpašniekiem.
