No gada sākuma kapitāla peļņas nodokļa (KPN) likme no 20% ir pieaugusi līdz 25.5%. Likmes izmaiņas skar ienākumus no kapitāla pieaugums, tai skaitā ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas. Aplūkosim, kā šīs izmaiņas ietekmēs nekustamā īpašuma darījumus.
KPN tiek aprēķināts no peļņas, kas iegūta no kapitāla atsavināšanas, pārdodot nekustamo īpašumu, kapitāla daļas, akcijas, virtuālās valūtas u.c. aktīvus, kā arī no kapitāla pieauguma (depozītu procentu ienākumiem; ienākumiem no privātajiem pensiju fondiem un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas).
Tas nozīmē, ka, atsavinot kapitāla daļas, akcijas, nekustamo īpašumu, uzņēmumu dividendes un citus aktīvus, nodokļos būs jāmaksā par 5,5% vairāk.
Turklāt ir ieviesta papildu 3% IIN likme gada ienākumiem virs 200 000 EUR gadā. Šī likme tiks piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (pirmo reizi 2026. gadā par 2025. gadu). Tādējādi, ja nodokļu maksātāja kopējie gada ienākumi (t. sk., ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas) pārsniegs 200 000 EUR, KPN nodoklis būs par 8,5% lielāks nekā pašreiz, t.i., 28.5%.
Svarīgi atzīmēt, ka darījumiem, kas uzsākti 2024. gadā un par kuriem sniegta informācija VID, saglabājas iepriekšējā 20% likme.
KPN pieaugums visticamāk palielinās darījumu izmaksas, kas var mazināt nekustamā īpašuma pārdošanas rentabilitāti. Pārdevēji, kas plāno darījumus 2025. gadā un vēlāk, var saskarties ar zemāku interesi no investoru puses, īpaši tie, kuriem svarīga peļņas optimizācija. Tāpat pircēji, redzot augstākas iegādes izmaksas, var būt atturīgāki vai pieprasīt cenu samazinājumu.
Darījumi, kas uzsākti līdz 2024. gada beigām un par kuriem ir sniegta informācija VID, turpināsies ar iepriekšējo 20% likmi, kas var ietekmēt tirgus dinamiku – pārdevēji ar ilgstoši nepabeigtiem projektiem centīsies paātrināt darījumu noslēgšanu, lai izvairītos no jaunu KPN likmju piemērošanas.
Kaut arī KPN pieaugums tieši neietekmē nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības, pastarpināta ietekme ir iespējama. Augstāks kapitāla peļņas nodoklis var samazināt investoru vēlmi iegādāties nekustamos īpašumus, kas ietekmēs pieprasījumu noteiktos tirgus segmentos.
Latvijas jaunā maksimālā kapitāla peļņas nodokļa (KPN) likme 28,5% apmērā ir salīdzinoši augsta Baltijas kontekstā:
Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas likme ir ievērojami augstāka, kas radīs nevienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionālajā tirgū.
Varam paredzēt, ka KPN pieaugums līdz 25.5% nenoliedzami atstās iespaidu uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, īpaši uz investītājiem un augstāka cenu segmenta īpašumiem.
